EST: Saates kõlab 21.oktoobril 2019 Läti Suursaatkonnas toimunud kahe raamatu esitlus. Esimesena tutvustatakse Contra polt eesti keelde tõlgitud raamatut „Läti muinasjutud“, teisena aga Edgar Valteri 90. juubeliks ilmunud „Pokuraamatu“ tõlget läti keelde. Läti muinasjuttude raamatu esitlemisel lisaks Contrale räägib ka kirjastuse „Hea Lugu“ esindaja ning „Pokuraamatu“ tõlke saamisloost jutustab tõlkija Daila Ozola ja kirjastuse „Zvaigzne“ esindaja. Kuuleb ka katkendeid mõlemast raamatust.
Sündmuse salvestus algab Contra autasustamisega Läti Vabariigi teeneteristiga Läti suursaadiku poolt. Saade on algusest lõpuni kakskeelne.

LV: Raidījumā dzirdama divu grāmatu prezentācija, kas notika 2019.g. 21.oktobrī Latvijas Vēstniecībā Igaunijā. Kā pirmā tiek stādīta priekšā Contras igauniski tulkotā Latviešu tautas pasaku grāmata, bet vēlāk - latviski tulkotā par godu Edgara Valtera 90.jubilejai iznākusī "Poķu grāmata". Līdzās Contram ar pasaku grāmatu iepazīstina izdevniecības "Hea Lugu" pārstāve, bet par "Poķu grāmatas" tapšanu stāsta tulkotāja Daila Ozola un izdevniecības "Zvaigzne" pārstāve. Dzirdami arī fragmenti no abām grāmatām.
Pasākuma ieraksts sākas ar Contras apbalvošanu ar Latvijas Republikas atzinības krustu. Raidījums ir no sākuma līdz beigām kā latviešu, tā igauņu valodā.

EE: Hooaja viimases saates teeme koos Lauraga tema hubases Tallinna vanalinna klaasistuudios väikese kokkuvõtte ja tagasivaate seni räägitud teemadele ja vestleme nende teemadega seotud arengutest. Mõeldes eelseisvale jaanipäevale räägib Laura ka Läti jaanitraditsioonidest ning annab nõu, millist jaanirituaali saaks kerge vaevaga tänavu läbi teha.
LV: Sezonas pēdējā raidījumā kopā ar Lauru viņas omulīgajā Tallinas vecpilsētas stikla studijā atskatāmies uz runātajām tēmām, kā arī spriežam par to, kā šajā laikā viss ir mainījies un attīstījies. Domājot par gaidāmajiem Jāņiem, Laura stāsta par Latvijas Jāņu tradīcijām un sniedz padomu, kādu Jāņu rituālu varētu bez lielām grūtībām šogad paveikt.

EE: Saatesse on külla tulnud Tartu Läti Seltsi esinaine Ilze Salnāja, kellega vestleme sellest, mis on teda toonud Eestisse ning millega ta on siin tegelenud ja tegeleb praegu. Muu hulgas tuleb juttu kevadel Tartus Aparaaditehases avatud lätlaste kultuuriruumist JustLäti ja mitmest Est-Lat programmi projektist, mille valmimise juures on Ilze seisnud. Est-Lat projektide „Ranniku matkarada“ ja „Rohelised rööpad“ käigus on loodud Läti-Eesti piiriülesed matkarajad koos vabalt internetist kättesaadavate reisijuhtidega, kes kutsuvad tutvuma ja taasavastama Läti ja Eesti kultuuri ja loodust.
LV: Raidījumā viesojas Tartu Latviešu biedrības priekšsēdētāja Ilze Salnāja, ar kuru sarunājamies par to, kas viņu ir atvedis uz Igauniju un ar ko viņa ir šeit nodarbojusies un nodarbojas pašlaik. Cita starpā sarunājamies par pavasarī Tartu Aparātu rūpnīcā atvērto latviešu kultūras telpu „JustLäti“ un vairākiem Est-Lat programmas projektiem, kuru tapšanā ir bijusi iesaistīta arī Ilze. Est-Lat projektu „Jūrtaka“ un „Zaļais dzelzceļš“ gaitā ir izveidotas pārgājienu takas, kuras stiepjas pāri Latvijas-Igaunijas robežai, kuru ceļveži ir brīvi pieejami internetā un kas aicina iepazīties un no jauna atklāt Latvijas un Igaunijas kultūru un dabu.

EE: Seekordses saates on teil võimalus kuulata hiljuti ilmunud läti novellide kogumiku „Läti jutud“ esitlust, mis toimus 14. mail Läti Suursaatkonnas Eestis. Üritusel võtsid sõna Läti Suursaadik Raimonds Jansons, läti luuletaja ja tõlkija Guntars Godiņš, Eesti Kirjanike liidu esimees Tiit Aleksejev, eesti luuletaja, tõlkija ja kogumiku väljaandja Livia Viitol ja üks kogumiku novellide autoritest – Svens Kuzmins. Esitlusel toimunud sõnavõtud on eesti, inglise ja läti keeles.
LV: Šoreiz raidījumā jums ir iespējams noklausīties nesen iznākušā latviešu noveļu krājuma „Läti jutud“ prezentāciju, kura notika 14. maijā Latvijas vēstniecībā Igaunijā. Pasākumā ar saviem iespaidiem dalījās Latvijas vēstnieks Raimonds Jansons, latviešu dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, Igaunijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Tīts Aleksejevs, igauņu dzejniece, tulkotāja un krājuma izdevēja Livia Vītola, kā arī viens no krājuma noveļu autoriem – Svens Kuzmins. Šoreiz mūsu raidījumā līdzās igauņu un latviešu valodai dzirdēsiet arī angļu valodu.

EE: Saates on taaskord külas ajakirjanik Madis Must, kes viimati käis stuudios eelmise aasta detsembri alguses. Madis lõi hiljuti kaasa "Läti Raadio 1" kõlava saatesarja "Kā labāk dzīvot" (Kuidas paremini elada) valmimisel, osaledes neljas Baltiriikide teemalises saates. Räägime siis Madisega sellest, mida huvitavat Eesti, Läti ja Leedu kohta ta avastas saadete ettevalmistamise käigus sellistest valdkondadest nagu toit, IT, keskkond ja tervisehoid. Vahepalaks kõlavad Madise leiud Läti muusikast.
LV: Raidījumā atkal viesojas žurnālists Madiss Musts, kurš pēdējo reizi pie mums bija pagājušā gada decembra sākumā. Nesen Madiss piedalījās četru "Latvijas Radio 1" raidījumu "Kā labāk dzīvot" tapšanā, kuros tika runāts par trim Baltijas valstīm. Saistībā ar to tad arī sarunājamies ar Madisu par to, ko interesantu viņš par Igauniju, Latviju un Lietuvu uzzināja saistībā ar tādām tēmām kā pārtika, IT, vide un veselības aprūpe. Mūzikas paužu laikā skan Madisa latviešu mūzikas atradumi.

EE: Tänases saates saab kuulata salvestust kahest hiljuti toimunud sündmusest. Esiteks kuulete raamatu „Läti kindad“ esitlust, mis toimus 28. märtsil Läti Suursaatkonnas Eestis. Üritusel võtavad sõna Läti Suursaadik Eestis Raimonds Jansons, raamatu autor Maruta Grasmane, eestikeelse väljaande tõlkija Kerttu Rozenvalde, sisutoimetaja Anu Pink ja keeletoimetaja Merle Vare. Lisaks on kuulda mõned läti- ja liivikeelsed laulud ansambli Rēvele esituses. Sündmus oli kakskeelne, suulise tõlke eest hoolitses raamatu tõlkija Kerttu Rozenvalde.
Teiseks kuulete Eesti-läti keele auhinna üleandmise tseremoonia salvestust. Auhinna üleandmine toimus 10.aprillil Eesti Välisministeeriumis. Sõna võtavad Eesti välisminister Sven Mikser, Läti välisminister Edgars Rinkēvičs ning auhinna saaja luuletaja ja tõlkija Guntars Godiņš, suulise tõlke eest hoolitses Dita Lince. Guntars Godiņš sai tänavu auhinna Eesti rahvuseepose „Kalevipoeg“ lätikeelse tõlke eest.

LV: Šoreiz raidījumā dzirdēsiet ierakstu no diviem nesen notikušiem pasākumiem. Pirmkārt dzirdēsiet grāmatas “Latvieša cimdi” igauņu valodas izdevuma prezentāciju, kura notika 28. martā Latvijas vēstniecībā Igaunijā. Pasākumā teica runu Latvijas vēstnieks Igaunijā Raimonds Jansons, grāmatas autore Maruta Grasmane, igauņu valodas izdevuma tulkotāja Kerttu Rozenvalde, satura redaktore Antu Pinka un valodas redaktore Merle Vare. Līdzās tam ierakstā dzirdamas dažas dziesmas latviešu un līvu valodā ansambļa “Rēvele” izpildījumā. Pasākums notika divās valodās, par mutisko tulkojumu parūpējās grāmatas tulkotāja Kerttu Rozenvalde.
Otrkārt, dzirdēsiet Igauņu-latviešu valodas balvas pasniegšanas ceremonijas ierakstu. Balvas pasniegšana notika 10. aprīlī Igaunijas Ārlietu ministrijā. Ierakstā dzirdēsiet Igaunijas ārlietu ministra Svena Miksera, Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un balvas saņēmēja dzejnieka un tulkotāja Guntara Godiņa runas, par mutisko tulkojumu parūpējās Dita Lince. Guntars Godiņš šogad saņēma balvu par igauņu tautas eposa “Kaleva dēls” tulkojumu latviešu valodā.

EE: Saates on külas Tartu Ülikooli läti keele lektor ja tõlkija Ilze Talberga. Vestleme tema teekonnast Eestisse, läti keele õpetamise rõõmudest ja valudest, ilukirjanduse tõlkimisest, Kolme rektori stipendiumist ja paljust muust...
LV: Raidījumā viesojas Tartu Universitātes latviešu valodas pasniedzēja un tulkotāja Ilze Tālberga. Sarunājamies par to, kā Ilze nokļuva Igaunijā, par latviešu valodas mācīšanas priekiem un bēdām, daiļliteratūras tulkošanu, Triju Baltijas valstu universitāšu rektoru stipendiju un daudz ko citu...

LV: Studijā viesojas Igaunijas Eiropas Parlamenta loceklis Igors Grezins, ar kuru sarunājamies par Livonijas atjaunošanas un Valgas-Valkas apvienošanas ideju. Šīs nedēļas raidījumā saruna ir ar paralēlo tulkojumu latviešu valodā.
EE: Stuudios on Euroopa Parlamendi liige Igor Gräzin, kellega vestleme Vana Liivimaa taastamise ja Valga-Valka ühendamise teemal.

EE: Stuudios on Euroopa Parlamendi liige Igor Gräzin, kellega vestleme Vana Liivimaa taastamise ja Valga-Valka ühendamise teemal.
LV: Studijā viesojas Igaunijas Eiropas Parlamenta loceklis Igors Grezins, ar kuru sarunājamies par Livonijas atjaunošanas un Valgas-Valkas apvienošanas ideju. Šonedēļ raidījums ir tīrā igauņu valodā, bet jau pēc nedēļas šo sarunu varēsiet noklausīties ar tulkojumu latviešu valodā.

EE: Saates on külas Kristina Uus, kes on pool lätlane ja pool eestlane. Vestleme sellest, kuidas on kasvada kakskeelses peres ja esindada kaht rahvust korraga. Lisaks räägib Kristina laulmisest Eesti lätlaste kooris Ziemeļu balsis, mille liige ta on, ning sellest, mida huvitavat saab näha külastades Läti keskosas asetsevat Vidzeme kõrgustikku.
LV: Raidījumā viesojas Kristina Ūs, kura ir pa pusei latviete un pa pusei igauniete. Sarunāsimies par to, kā ir uzaugt divvalodīgā ģimenē un vienlaicīgi pārstāvēt divas tautības. Kristina arī pastāstīs par dziedāšanu Igaunijas latviešu korī “Ziemaļu balsis”, kura dalībniece viņa ir, kā arī par to, kas interesants ir apskatāms Latvijas centrālajā daļā.

EE: Seekordses saates kuulete salvestust Fenno-Ugria hõimuklubi ürituselt „Liivlased täna ja homme“ . Üritus toimus 27. veebruaril Eesti keele instituudis ja oli pühendatud Rahvusvahelisele põliskeelte aastale. Esinejaks oli liivi juurtega Läti Ülikooli Liivi instituudi juhataja, keeleteadlane Valt Ernštreit, kes rääkis liivlaste tänastest ettevõtmistest, liivlaste ja liivi keele tulevikuväljavaadetest, liivi kultuurist ja paljust muust. Muusikapauside ajal kõlab saates liivikeelne muusika.
LV: Šajā raidījumā dzirdēsiet ierakstu no "Fenno-Ugria" kluba pasākuma "Lībieši šodien un rīt". Pasākums notika 27.februārī Igauņu valodas institūtā un bija veltīts starptautiskajam pirmiedzīvotāju valodu gadam. Pasākumā runāja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits, kurš stāstīja par Lībiešu institūta dibināšanu, Lībiešu krasta iekļaušanu UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā, līvu un lībiešu valodas nākotni, kā arī par daudz ko citu. Raidījuma mūzikas pauzēs dzirdēsiet mūziku lībiešu valodā.

EE: Saatekülaliseks on koolitaja ja muusik Margus Alviste, kes meenutab läti muusikutega veedetud aegu ja mõtiskleb läti ja eesti muusikute praeguse koostöö teemal. Räägime ka sarnasustest ja erinevustest eestlaste ja lätlaste vahel ning mõlemat rahvust ühendavast ajaloost. Saates kõlav muusika pärineb 1991.aasta dokumentaalfilmist "Rokenrols Baltija", Alvistar Funk Association albumilt ning läti saksofonisti Deniss Pashkevichi ja bändi Instrumenti repertuaarist.
LV: Raidījumā viesojas organizāciju konsultants un mūziķis Marguss Alviste, kurš atsauc atmiņā ar latviešu mūziķiem pavadītos laikus un spriež par latviešu un igauņu mūziķu sadarbību šobrīd. Tāpat sarunājamies par atšķirīgo un kopīgo igauņu un latviešu vidū, kā arī par vēsturi, kas vieno abas tautas. Raidījumā skan mūzika no 1991.gadā uzņemtās dokumentālās filmas "Rokenrols Baltija", no Margusa mūzikas grupas "Alvistar Funk Association"albuma, kā arī no latviešu saksofonista Denisa Paškeviča un grupas "Instrumenti" repertuāra. Arī šoreiz raidījumā sarunājamies tikai igauņu valodā.

EE: Käesoleva saate pühendame vestlemisele sellest, miks on meie saade üldse tekkinud. Kõige paremaks vestluskaaslaseks on selleks muidugi saate idee autor ise - Margus Lepa. Juttu tuleb piiridest Eesti-Läti vahel, koostööst riiklikul ja inimeste tasandil, ühise eluruumi loomisest ja Liivimaa taastamise ideest. Muide esmakordselt kõlab saates eestikeelne muusika, teemakohane muidugi.
LV: Šo raidījumu veltam sarunai par to, kāpēc raidījums ir vispār radies. Vislabākais sarunu partneris šim nolūkam ir, protams, pats idejas autors – Marguss Lepa. Sarunājamies par robežām starp Igauniju un Latviju, par sadarbību valsts un cilvēku līmenī, par vienotas dzīves telpas radīšanu un Livonijas atjaunošanas ideju. Pirmo reizi raidījumā sarunājamies tikai igauņu valodā un pirmo reizi skan igauņu mūzika (ar tēmu saistīta, protams).

EE: Saate peateema on "lätlased õpivad Eestis". Külas on kaks noort läti naist, Inga Ulena ja Kristīne Filippov, kes räägivad sellest, kui raske või kerge on alustada õpinguid võõras riigis võõras keeles ja lisaks tükk aega pärast eelnevate õpingute lõpetamist. Juttu tuleb ka sellest, miks ja kuidas naised üldse Eestisse sattusid ning mida nad soovitavad nende sünniriiki reisivatele eestlastele Lätis vaadata ja külastada.
LV: Raidījuma galvenā tēma ir "latvieši mācās Igaunijā". Studijā viesojas divas jaunas sievietes, Inga Ulena un Kristīne Filippova, kuras atklāj, cik grūti vai viegli ir uzsākt mācības svešā zemē un svešā valodā, turklāt ilgāku laiku pēc iepriekšējo mācību pabeigšanas. Sarunājamies arī par to, kāpēc un kā sievietes nokļuva Igaunijā un ko viņas ieteiktu uz Latviju ceļojošajiem igauņiem tur apmeklēt un redzēt.

EE: Seekordses saates vestleme särasilmse Merle Kiiveriga, keda tunnevad teatrieluga rohkem kursis olevad lätlased lavastaja Alvis Hermanis'e endise elukaaslasena. Vestlus ei keskendu siiski maailmas tuntud teatritegijale vaid räägime ka Merle üsna tihedast emotsionaalsest sidemest Lätiga ja ka temast endast ja tema tegemistest. Tõsi küll, lätikeelses osas räägib Merle sellest, kuidas nad Alvisega tuttavaks said ja sõrmuseid vahetasid. Iga saates esitatud muusikapala on saatekülalise jaoks erilise tähendusega ja pälvib põhjaliku tutvustuse.
LV: Šajā raidījumā sarunājamies ar mirdzošo Merli Kīveri, kuru ar teātra dzīvi labāk pazīstamie latvieši pazīst kā režisora Alvja Hermaņa bijušo dzīvesbiedri. Saruna tomēr nekoncentrējas uz pasaulē pazīstamo režisoru, runājam arī par Merles ciešo, emocionālo saikni ar Latviju, kā arī par viņu pašu un to, ko viņa dara. Tiesa daļā, kurā sarunājamies latviski, Merle atklāj to, kā viņi ar Alvi satikās un mijās gredzeniem. Katra raidījumā atskaņotā dziesma ir Merlei ar īpašu nozīmi un saistās ar kādu īpašu stāstu.